Komercķīlu reģistrā ir 7 874 ķīlas devēji ar spēkā esošu komercķīlu; tas ir aptuveni viens no 28 aktīvajiem uzņēmumiem. Katrs ieraksts nozīmē, ka daļa uzņēmuma mantas ir ieķīlāta kreditoram, un tikai ieraksts padara šo ķīlu saistošu pircējiem un citiem kreditoriem.
Komercķīla ir nodrošinājums, ko uzņēmums dod kreditoram ar savu kustamo mantu: ja saistība netiek izpildīta, kreditors savu prasījumu var apmierināt no ieķīlātās mantas. Par komercķīlu likums atzīst tikai tādu ķīlas tiesību, kas noteiktajā kārtībā ierakstīta komercķīlu reģistrā.1 Šo reģistru uztur Uzņēmumu reģistrs, un tas ir publisks.
Līgums un ieraksts dara divas dažādas lietas. Līgums saista puses: ja ķīla nav reģistrēta, līgums paliek spēkā un ķīlas ņēmējs var prasīt tās reģistrāciju.2 Taču līdz ierakstam ķīlas ņēmējs savu tiesību izlietot nevar un pret trešajām personām ķīla nav spēkā. Arī vieta kreditoru rindā izriet no reģistrācijas brīža, nevis no līguma datuma. Ieraksts savukārt saista ikvienu: reģistrā redzamais uzskatāms par pareizu, un ne pircējam, ne citam kreditoram nav pienākuma pārbaudīt, vai tas atbilst likumam.3 Tāpēc ieraksts nav apliecinājums par jau nokārtotu darījumu, bet priekšnoteikums, lai ķīlas tiesība vispār darbotos: kas reģistrā nav ierakstīts, tas trešajai personai neeksistē.
Kas var būt komercķīlas priekšmets
Par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta (tostarp prasījuma tiesības), šādu lietu kopība vai visa komersanta manta.4 Ja ieķīlāta lietu kopība, ķīla aptver arī tās nākamās sastāvdaļas, ne tikai to sastāvu, kāds tai bija ķīlas nodibināšanas brīdī. Viena komercķīla tāpēc var attiekties gan uz vienu iekārtu, gan uz visu uzņēmuma mantu.
Izņēmumus likums uzskaita atsevišķi. Par komercķīlas priekšmetu nevar būt kuģis, finanšu instrumentu kontā iegrāmatots finanšu instruments, finanšu līdzekļi un daži likumā atsevišķi nosaukti maksājumu prasījumi; ja ieķīlāta visa manta vai lietu kopība, par izslēgtu no tās uzskata arī nekustamo īpašumu.5 Tāpat komercķīla nav tas pats, kas arests vai apķīlājums. Tos uzņēmuma daļām un mantai uzliek tiesa vai tiesu izpildītājs, un Uzņēmumu reģistrs tos publisko atsevišķi kā nodrošinājuma līdzekļus.6
Ko satur ieraksts komercķīlu reģistrā
Ieraksts nav atzīme, ka ķīla pastāv. Likums uzskaita, kas tajā ierakstāms: ķīlas devējs un ķīlas ņēmējs, komercķīlas reģistrācijas numurs, ieķīlātās mantas apraksts, summa euro, līdz kurai sniedzas ķīlas atbildība, ziņas par dzēšanu un katra ieraksta datums.7
Visbiežāk pārprot tieši summu. Reģistrā redzamā summa nav uzņēmuma parāds. Tā ir robeža: pusēm komercķīlas līgumā jānosaka maksimālā summa, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, un prasījuma daļa, kas to pārsniedz, ir nenodrošināts prasījums.8
Reģistrā nonāk ne tikai ziņas par ķīlas priekšmetu, bet arī par pašu ķīlas tiesību. Tajā ieraksta komercķīlas pārvaldnieku un parādnieku, ja tas nav pats ķīlas devējs, kā arī ķīlas ņēmēja tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles un aizliegumu to ieķīlāt atkārtoti. Kreditoram svarīgākas ir vēl divas ziņas: ieraksts par ķīlas tiesības izlietošanu rāda, vai kāds jau ir sācis vērsties pret ieķīlāto mantu, bet ķīlas ņēmēja kārta — kurš rindā ir pirmais, ja tas pats priekšmets ieķīlāts vairākiem ņēmējiem.9
Izlūks apkopo reģistrētās komercķīlas un rāda gan to ķīlas devēju skaitu, kuriem komercķīla ir spēkā, gan pēdējās reģistrācijas. Piecdesmit jaunākajās reģistrācijās nodrošināto summu mediāna ir 144 717,50 euro, bet atsevišķu ķīlu summas ir no 7 455 līdz 22 750 000 euro.10
Kā ieraksts rodas un kā to dzēš
Komercķīlu nodibina uz līguma vai tiesas nolēmuma pamata un reģistrē komercķīlu reģistrā. Pieteikumu iesniedz elektroniski reģistra turētāja tiešsaistes formā, un to paraksta ķīlas devējs; ja pamatā ir tiesas nolēmums, to paraksta ķīlas ņēmējs.11 Pieteikumus reģistrē iesniegšanas secībā un izskata piecu darbadienu laikā; valsts nodeva par komercķīlas nodibināšanas reģistrāciju ir 42,68 euro.12
Secība nav formalitāte. Vienam un tam pašam priekšmetam var būt vairākas komercķīlas, un to pirmtiesību nosaka pēc kārtas, kādā tās ierakstītas reģistrā, nevis pēc līgumu datumiem.13 Atkārtota ieķīlāšana pati par sevi ir atļauta; liegta tā ir vienīgi tad, ja aizliegums izriet no agrāk reģistrēta komercķīlas līguma, un to reģistra turētājs pirms jauna ieraksta pārbauda.
Dzēšana notiek tāpat, tikai pretējā virzienā. Ar to, ka ķīlas pamats ir izbeidzies un parāds samaksāts, nepietiek: komercķīla jādzēš reģistrā, un pieteikums par dzēšanu ķīlas ņēmējam jāiesniedz piecu dienu laikā no ķīlas tiesības izbeigšanās.14 Pienākums ir ķīlas ņēmējam, nevis devējam, tāpēc novecojis ieraksts biežāk liecina par kreditora, nevis uzņēmuma nolaidību. Arī abi termiņi nav vienādi: piecas darbadienas pieteikuma izskatīšanai, piecas kalendārās dienas dzēšanas pieteikumam.
Ko komercķīla liecina par uzņēmumu
Komercķīla ir nodrošinājuma tiesība, nevis grūtību rādītājs. Lielākā daļa reģistrēto ķīlu ir ierasts finansējuma nodrošinājums, un arī ķīlu neesamība pati par sevi nav labs signāls: tā var nozīmēt vienīgi to, ka uzņēmums nav aizņēmies, ieķīlājot savu mantu.
Komercķīla nav bieža parādība. Reģistrā ir 7 874 ķīlas devēji ar spēkā esošu komercķīlu, bet aktīvu uzņēmumu Latvijā ir 220 715. Pēdējās septiņās dienās jaunu ķīlu reģistrējuši 64 ķīlas devēji, pēdējās 30 dienās — 318, pēdējā gadā — 2 813.15
Konkrētā darījumā ieraksts atbild uz šaurāku, bet noderīgāku jautājumu: kura manta jau ir apgrūtināta, līdz kādai summai un kurš kreditors ierakstīts pirmais. Reģistrs nosaka arī to, kā ieķīlāto mantu drīkst pārdot. Bez izsoles to var darīt vienīgi tad, ja šāda ķīlas ņēmēja tiesība ir ierakstīta reģistrā; pretējā gadījumā manta pārdodama izsolē. Arī pati ķīlas tiesības izlietošana sākas ar ierakstu.16
Ja ķīlas devējam ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai pasludināts maksātnespējas process, ķīlas ņēmēja tiesības izlietot ķīlu ir ierobežotas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā.17
Biežākie jautājumi
Vai komercķīla nozīmē, ka uzņēmumam ir finansiālas grūtības? Nē. Komercķīla nodrošina prasījumu, un to reģistrē reizē ar aizdevumu vai citām saistībām. Uz grūtībām norāda ieraksts par ķīlas tiesības izlietošanu, nevis pati ķīla.
Cik ilgi ieraksts paliek reģistrā? Līdz dzēšanai. Ķīlas tiesība izbeidzas, kad nodrošinātais prasījums ir apmierināts vai puses par to vienojas, bet no reģistra ieraksts pazūd tikai tad, kad komercķīla ir dzēsta.
Kas var redzēt komercķīlu ierakstus? Komercķīlu reģistrs ir publisks; tā nosaka likums, un publiskumu nodrošina Uzņēmumu reģistrs. Izlūks šos ierakstus apkopo uzņēmuma profilā, kas atrodams uzņēmumu meklētājā.
Reģistra ieraksts nevērtē uzņēmuma stāvokli; tas fiksē, kura manta jau ir apgrūtināta un kādā secībā. Nākamais, ko vērts pārbaudīt, nav ķīlu skaits, bet to datumi.
Piezīmes
Footnotes
-
Komercķīla ir ķīlas tiesība, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta komercķīlu reģistrā. Komercķīlai piemērojami Civillikumā paredzētie ķīlas tiesības vispārīgie noteikumi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Komercķīlas likuma 2. pants. Likums Saeimā pieņemts 1998. gada 21. oktobrī un ir spēkā kopš 1999. gada 1. marta; spēkā esošā redakcija ir no 2025. gada 20. maija. Avots: likumi.lv. ↩
-
Ja puses ir noslēgušas līgumu par komercķīlas nodibināšanu, bet komercķīla nav reģistrēta, komercķīlas ņēmējs nevar izlietot savu tiesību un komercķīla nav spēkā pret trešajām personām, bet komercķīlas līgums savu spēku nezaudē; ņēmējs var celt personīgu prasību pret devēju, un prasības priekšmets ir reģistrācija. Pirmtiesība šādai komercķīlai tiek noteikta no reģistrācijas brīža. Komercķīlas likuma 9. panta otrā daļa. Avots: likumi.lv. ↩
-
Komercķīlu reģistra ieraksti ir saistoši trešajām personām, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu; ieraksti attiecībā uz trešajām personām uzskatāmi par pareiziem, un trešajām personām nav pienākuma pārbaudīt to atbilstību likumam. Komercķīlas likuma 33. pants. Reģistra turētājs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, kas ved reģistru un nodrošina tā publiskumu (1. panta 2. punkts). Avots: likumi.lv. ↩
-
Par komercķīlas priekšmetu var būt kustama ķermeniska vai bezķermeniska lieta, tai skaitā prasījuma tiesības, kas pieder komersantam vai citai juridiskajai personai; šādu lietu kopība; visa komersanta vai citas juridiskās personas manta. Komercķīla, kuras priekšmets ir lietu kopība, aptver gan šīs kopības jau esošās, gan arī nākamās sastāvdaļas, ja vien nav skaidri redzams, ka devēja nodoms bijis ieķīlāt vienīgi to sastāvu, kāds tas bijis ķīlas tiesības nodibināšanas laikā. Komercķīlas likuma 3. panta pirmā un trešā daļa. Avots: likumi.lv. ↩
-
Par komercķīlas priekšmetu nevar būt kuģis, finanšu instruments, kas iegrāmatots finanšu instrumentu kontā, kredītprasības Finanšu nodrošinājuma likuma izpratnē, finanšu līdzekļi, kā arī no čeka vai vekseļa izrietošs prasījums; čeks un vekselis ir likumā noteiktā formā izdoti maksājuma dokumenti. Ja ieķīlāta visa manta vai lietu kopība, minētie prasījumi, kā arī nekustamais īpašums, kuģi, finanšu instrumenti finanšu instrumentu kontā, kredītprasības un finanšu līdzekļi uzskatāmi par izslēgtiem no ieķīlātās mantas. Komercķīlas likuma 4. pants. Avots: likumi.lv. ↩
-
Aizliegumus, arestus un apķīlājumus tiesību subjektu daļām un mantai piemēro tiesa vai zvērināts tiesu izpildītājs, un Uzņēmumu reģistrs tos uztur un publisko atsevišķi no komercķīlu reģistra, kā tiesību subjektu nodrošinājuma līdzekļus. Avots: ur.gov.lv atvērtie dati. ↩
-
Komercķīlu reģistrā ieraksta komercķīlas devēja un ņēmēja nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru; komercķīlas reģistrācijas numuru; ieķīlātās mantas aprakstu un raksturojumu atbilstoši pieteikumā norādītajai informācijai; summu euro, līdz kurai sniedzas ķīlas atbildība; ziņas par komercķīlas dzēšanu; katra ieraksta izdarīšanas datumu. Komercķīlas likuma 10. panta pirmā daļa. Avots: likumi.lv. ↩
-
Pusēm komercķīlas līgumā jānosaka maksimālā summa, līdz kurai sniedzas kopējā galvenā prasījuma un blakus prasījumu nodrošinājums; prasījuma daļa, kas pārsniedz pielīgto maksimālo komercķīlas atbildības apmēru, uzskatāma par nenodrošinātu prasījumu. Komercķīlas likuma 7. panta otrā daļa. Reģistrā ierakstāmais lielums ir summa euro, līdz kurai sniedzas ķīlas atbildība (10. panta pirmās daļas 4. punkts) — tā ir nodrošinājuma robeža, nevis parāda atlikums. Avots: likumi.lv. ↩
-
Komercķīlu reģistrā papildus ieraksta parādnieku, ja tas nav komercķīlas devējs, un komercķīlas pārvaldnieku; komercķīlas ņēmēja tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles; aizliegumu izvest ieķīlāto sauszemes transportlīdzekli vai tā piekabi ārpus Latvijas; aizliegumu atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu; datumu, kad pieteikums par komercķīlas tiesību izlietošanu pievienots reģistrācijas lietai; ziņas par komercķīlas tiesību izlietošanu; komercķīlas ņēmēja kārtu, ja priekšmetu ieķīlā atkārtoti citam ņēmējam. Komercķīlas likuma 10. panta otrā daļa. Avots: likumi.lv. ↩
-
Piecdesmit jaunākajās reģistrācijās nodrošināto summu mediāna ir 144 717,50 euro; zemākā summa ir 7 455 euro, augstākā — 22 750 000 euro. Izlūks komercķīlu apskats; izvilkums 2026-07-29. Reģistra datu plūsma dažas nesenās reģistrācijas vēl neietver, tāpēc skaitļi ir konservatīvs minimums. ↩
-
Komercķīlu nodibina uz līguma vai tiesas nolēmuma pamata un reģistrē komercķīlu reģistrā atbilstoši likuma prasībām (9. panta pirmā daļa). Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus iesniedz elektroniski, izmantojot reģistra turētāja norādīto tiešsaistes formu; pieteikumu paraksta komercķīlas devējs, bet, ja pieteikums noformēts uz tiesas nolēmuma pamata, to paraksta komercķīlas ņēmējs. Komercķīlas likuma 14. panta pirmā un otrā daļa. Avots: likumi.lv. ↩
-
Komercķīlu reģistra turētājs saņemtos pieteikumus reģistrē to iesniegšanas secībā un pieteikumu izskata piecu darbadienu laikā. Komercķīlas likuma 15. panta pirmā un otrā daļa. Valsts nodeva par komercķīlas nodibināšanas un tās pārjaunojuma reģistrāciju ir 42,68 euro; Ministru kabineta 2011. gada 4. janvāra noteikumu Nr. 13 „Noteikumi par komercķīlas reģistrācijas valsts nodevu" 2.1. apakšpunkts. Ja reģistrāciju atsaka, nodeva netiek atmaksāta, bet, iesniedzot laboto pieteikumu mēneša laikā, tā atkārtoti nav jāmaksā (15. panta piektā daļa). Avots: likumi.lv. ↩
-
Komercķīlas devējs uz vienu un to pašu priekšmetu var piešķirt vairāk nekā vienu komercķīlu, ja atkārtotas ieķīlāšanas aizliegums neizriet no iepriekš reģistrēta komercķīlas līguma; komercķīlu pirmtiesību nosaka pēc secības, kādā tās ierakstītas komercķīlu reģistrā. Komercķīlas likuma 27. panta pirmā un otrā daļa. Pirms jauna ieraksta reģistra turētājs pārliecinās, ka atbilstoši reģistra ierakstiem atkārtotas ieķīlāšanas aizlieguma nav (15. panta trešās daļas 6. punkts). Avots: likumi.lv. ↩
-
Komercķīlas dzēšanai nepietiek ar to, ka dzēsts tās pamats — komercķīla ir jādzēš komercķīlu reģistrā. Komercķīlas ņēmējam ir pienākums piecu dienu laikā no komercķīlas izbeigšanās dienas iesniegt reģistra turētājam pieteikumu par komercķīlas dzēšanu. Komercķīlas likuma 48. panta otrā un trešā daļa. Šīs ir kalendārās dienas; 15. panta otrās daļas piecu darbadienu termiņš attiecas uz cita pieteikuma izskatīšanu un nav tas pats. Avots: likumi.lv. ↩
-
Spēkā esošas komercķīlas ir 7 874 ķīlas devējiem; pēdējās septiņās dienās jaunu komercķīlu reģistrējuši 64 ķīlas devēji, pēdējās 30 dienās 318 un pēdējās 365 dienās 2 813. Izlūks komercķīlu apskats; izvilkums 2026-07-29. Skaitļi rāda unikālus ķīlas devējus, nevis atsevišķas ķīlas, un ir konservatīvs minimums, jo reģistra datu plūsma dažas nesenās reģistrācijas vēl neietver. Aktīvo uzņēmumu skaits — 220 715; Izlūks reģistra stāvokļa izvilkums 2026-07-29. Ķīlas devēju kopa ietver arī citas juridiskās personas un zemnieku saimniecības, tāpēc attiecība ir aptuvena. ↩
-
Ja komercķīlas devējs nav piešķīris ņēmējam tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles, manta pārdodama izsolē, ievērojot Civillikuma 2073. panta un turpmāko pantu noteikumus; izsoli izsludina oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā laikrakstā ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles dienas (37. panta pirmā un otrā daļa). Bez izsoles ņēmējs mantu var pārdot, ja devējs šādu tiesību viņam ir piešķīris un šī tiesība ir reģistrēta komercķīlu reģistrā (38. panta pirmā daļa). Pārdot bez tiesas starpniecības ņēmējs var pēc tam, kad reģistrā izdarīts ieraksts par komercķīlas tiesību izlietošanu (43. panta pirmā daļa). Avots: likumi.lv. ↩
-
Ja komercķīlas devējam tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai pasludināts maksātnespējas process, komercķīlas ņēmēja tiesības izlietot komercķīlas tiesību ir ierobežotas Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā. Komercķīlas likuma 36. panta ceturtā daļa. Avots: likumi.lv. Šis raksts skaidro publisko reģistru un tiesisko regulējumu; tas nav juridiska konsultācija. ↩