Kas ir NACE kods un kā tas darbojas

Kas ir NACE kods

NACE ir abreviatūra no franču Nomenclature statistique des activités économiques dans la Communauté européenne — Eiropas Kopienas saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija. To uztur Eurostat, un tā ir vienota visā ES: viens un tas pats kods Latvijā, Vācijā un Igaunijā apzīmē vienu un to pašu darbības veidu.¹ To mēdz arī saukt par saimnieciskās darbības kodu vai pamatdarbības veidu.

Kods nav uzņēmuma juridiskā forma un nav nodokļu kategorija. SIA, AS vai individuālais komersants — tā ir forma. NACE atbild uz citu jautājumu: ko uzņēmums ražo, pārdod vai sniedz. To izmanto valsts un ES statistikā, nodokļu administrēšanā un starpvalstu salīdzināšanā.

NACE ir ANO klasifikatora ISIC Eiropas versija. Augšējos līmeņos abi sakrīt, tāpēc Latvijas nozaru datus var salīdzināt ne tikai ES, bet arī plašākā mērogā.²

Kā NACE kods uzbūvēts

Kodam ir četri līmeņi, no plašākā uz šaurāko:

• Sekcija — viens burts (piemēram, G).
• Nodaļa — divi cipari (47).
• Grupa — trīs cipari ar punktu (47.1).
• Klase — četri cipari ar punktu (47.11).

Piemērs: pārtikas veikals ietilpst sekcijā G (vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība), nodaļā 47 (mazumtirdzniecība), grupā 47.1 (mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos) un klasē 47.11 (mazumtirdzniecība, kurā galvenokārt pārdod pārtiku). Jo vairāk ciparu, jo šaurāks darbības apraksts.

Augšējais līmenis — sekcijas. NACE 2.1 redakcijā to ir 22, no A līdz V. Latvijas uzņēmumu datos sastopama 21: sekcijā V — ārpusteritoriālās organizācijas — komercuzņēmumu praktiski nav.

³

NACE 2.1: kas mainījās 2025. gadā

Līdz 2024. gadam Latvijā un ES lietoja NACE 2. redakciju, kas bija spēkā no 2008. gada. No 2025. gada oficiālajā statistikā pakāpeniski ieviesta NACE 2.1 redakcija.⁴

Galvenā izmaiņa skar digitālo ekonomiku. Agrākā sekcija J — "Informācija un komunikācija" — sadalīta divās: jaunā J (izdevējdarbība, apraide un satura producēšana) un jaunā K (telekomunikācija, datorprogrammēšana, konsultēšana un informācijas pakalpojumi). Tā kā pievienojās viena sekcija, visi burti, sākot no agrākā K, pavirzījās par vienu uz priekšu — agrākās finanses no K kļuva par L, nekustamais īpašums no L par M, un tā tālāk līdz jaunajai V. Sekciju skaits pieauga no 21 uz 22.

Zemākajos līmeņos nodaļu skaits sarucis no 88 uz 87, grupu skaits pieaudzis no 272 uz 287, klašu — no 615 uz 651.⁴ Praktiskās sekas Latvijā: uzņēmumiem bija jāpārskata un, kur vajadzīgs, jāprecizē savs pamatdarbības kods.⁵

Kā uzņēmums iegūst savu NACE kodu

Latvijā pamatdarbības veidu uzņēmums norāda pats. To paziņo Valsts ieņēmumu dienestam elektroniski; ja pamatdarbība iepriekšējā gadā mainījusies, kods jāatjauno līdz 1. maijam.⁶ Ja uzņēmums veic vairākas darbības, par pamatdarbību uzskata to, kas attiecīgajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā. Viens uzņēmums deklarē vienu pamatdarbības kodu, lai gan praksē var darboties vairākās jomās.

Paralēli pastāv otrs kods. Centrālā statistikas pārvalde uzņēmuma darbības veidu nosaka arī patstāvīgi — pēc statistikas apsekojumiem, gada pārskatiem un citiem avotiem — un šis noteiktais kods var atšķirties no VID deklarētā.⁷ Tāpēc deklarētais kods ne vienmēr atbilst tam, ar ko uzņēmums faktiski pelna: tas var būt novecojis vai izvēlēts reģistrācijas brīdī un kopš tā laika nemainīts.

Ko ar NACE kodu var redzēt

Kods padara atsevišķus uzņēmumus savstarpēji salīdzināmus nozarē. Daži skati, ko tas atver:

Uzņēmuma vadītājam — sava vieta nozarē. Kad uzņēmumu var salīdzināt ar tās pašas sekcijas vai klases uzņēmumiem, redzams, kur tas atrodas pret nozares vidējiem rādītājiem: apgrozījums uz darbinieku, izmērs, peļņas norma. Apstrādes rūpniecībā (sekcija C) ir 11 283 aktīvi uzņēmumi ar €13,3 mljrd. apgrozījumu un 112 528 darbiniekiem — vidēji ap desmit darbinieku uz uzņēmumu. Tirdzniecībā (G) attiecība ir pavisam citāda.

Pārdošanai un mārketingam — tirgus izmērs. NACE ļauj saskaitīt potenciālo klientu loku. Ja produkts paredzēts telekomunikāciju un IT uzņēmumiem, sekcijā K ir 7 099 aktīvi uzņēmumi; ja būvniecībai — sekcijā F to ir 11 234. Klašu līmenī loku var sašaurināt līdz konkrētai darbībai.

Atbilstībai un AML — riska modeļi pa nozarēm. Slēgšanas un maksātnespējas biežums nozarēs atšķiras. No klasificētajiem tirdzniecības uzņēmumiem (G) līdz šim slēgti 3 711 no 28 523, būvniecībā (F) — 1 662 no 12 896, nekustamajā īpašumā (M) — 1 025 no 12 191. Sekcija kļūst par vienu no riska novērtējuma signāliem.

Investoram un analītiķim — salīdzinājums ar līdziniekiem. Vienas NACE klases ietvaros uzņēmumu var novietot procentīlēs pēc apgrozījuma, peļņas vai aktīviem un atrast tuvākos biedrus pēc mēroga.

Tas pats kods noder arī plašāk. Žurnālistam tas ļauj izprast veselu nozari un tās īpašniekus; politikas veidotājam — redzēt, kur uzņēmumi veidojas un kur nodarbina (apstrādes rūpniecība ar salīdzinoši nedaudzajiem uzņēmumiem nodarbina vairāk nekā 112 tūkstošus cilvēku); darba meklētājam — kuras nozares ir lielākās un kurās aug nodarbinātība.

Biežākie jautājumi

Kā uzzināt sava uzņēmuma NACE kodu? Deklarēto pamatdarbības kodu var redzēt uzņēmumu reģistra atvērtajos datos un komercdatu pakalpojumos. Centrālajai statistikas pārvaldei ir klasifikatora meklētājs, kurā var atrast koda nozīmi un precizēt savu kodu.

Vai NACE kodu var mainīt? Jā. Uzņēmums pats paziņo pamatdarbības maiņu VID; ja darbība iepriekšējā gadā mainījusies, kods jāatjauno līdz 1. maijam. Statistikas pārvalde kodu var pārskatīt arī patstāvīgi.

Cik NACE kodu var būt vienam uzņēmumam? Pamatdarbībai — viens. Uzņēmums var veikt vairākas darbības, taču par pamatdarbību uzskata to, kas dod lielāko apgrozījuma daļu; tieši tās kodu arī deklarē.

Ar ko NACE atšķiras no ISIC? ISIC ir ANO globālais klasifikators; NACE ir tā ES versija — augšējos līmeņos identiska, zemākajos detalizētāka. Tāpēc Latvijas nozaru dati ir salīdzināmi gan ES, gan plašākā mērogā.

Vai NACE kods ir obligāts? Pamatdarbības veids jāpaziņo VID, tāpēc praksē katram saimnieciski aktīvam uzņēmumam kods ir. To izmanto gan statistikā, gan nodokļu administrēšanā.

Tā kā deklarētais kods var atpalikt no uzņēmuma faktiskās darbības, nozares ainu var veidot arī no nodokļu datiem. Latvijas uzņēmumu datos ap 150 tūkstošiem uzņēmumu ir klasificēti pēc ekonomiskās darbības, balstoties uz VID nodokļu datiem par 2022.–2024. gadu; to sadalījumu pa sekcijām un nodaļām var aplūkot nozaru pārskatā.

Piezīmes

Footnotes

1. NACE — Eiropas Kopienas saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija; uztur Eurostat. Definīcija un struktūra: <a href="https://ec.europa.eu/eurostat/web/nace">ec.europa.eu/eurostat/web/nace</a>. ↩

2. ISIC — ANO Starptautiskā standartizētā nozaru klasifikācija (International Standard Industrial Classification), pašlaik 4. redakcija. NACE no tās atvasināta un sekciju un nodaļu līmenī ar to sakrīt; zemākajos līmeņos NACE ir detalizētāka. Eurostat metodoloģija (KS-RA-07-015). ↩

3. Uzņēmumu skaits pa NACE sekcijām Latvijas uzņēmumu datos; izvilkums 2026-06-01. "Uzņēmumu skaits" — uzņēmumi ar NACE klasifikāciju (aktīvi un slēgti), kas klasificēti pēc ekonomiskās darbības, balstoties uz VID nodokļu datiem par 2022.–2024. gadu; kopā 149 641. Lielums atšķiras no kopējā reģistrā esošo uzņēmumu skaita, jo ne katram reģistra ierakstam ir nosakāma saimnieciskā darbība. Pilna datu kopa: <a href="/blog/007/data.json">data.json</a>. ↩

4. NACE 2.1 redakcija noteikta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2023/137 (pieņemta 2022-10-10), kas groza Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (NACE 2. redakcija, 2006). ES statistikā lieto no 2025. atskaites gada. Kategoriju skaits: NACE 2.1 — 22 sekcijas, 87 nodaļas, 287 grupas, 651 klase; NACE 2. red. — 21 sekcija, 88 nodaļas, 272 grupas, 615 klašu. Avoti: EUR-Lex; Eurostat. ↩ ↩²

5. Latvijā NACE 2.1 redakcija spēkā no 2025. gada 1. janvāra; pārejas laikā uzņēmumiem jāpārskata un jāprecizē pamatdarbības kods. Avots: Centrālā statistikas pārvalde (csp.gov.lv). ↩

6. Pamatdarbības veida paziņošana Valsts ieņēmumu dienestam; pienākums aktualizēt kodu līdz 1. maijam, ja iepriekšējā gadā mainījusies pamatdarbība — likums "Par nodokļiem un nodevām", 15. panta pirmās daļas 15. punkts. Pamatdarbība — darbība ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā. Avoti: VID (vid.gov.lv); lvportals.lv. ↩

7. Centrālā statistikas pārvalde norāda, ka saimnieciskās darbības veids, kuru uzņēmums paziņojis VID, var atšķirties no Pārvaldes noteiktā: Pārvalde to nosaka pēc statistikas apsekojumiem, gada pārskatiem un citiem avotiem. Avots: csp.gov.lv. ↩