Gada pārskats: kad jāiesniedz un ko tas atklāj

Gada pārskats ir uzņēmuma sagatavota atskaite par tā finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem pārskata gadā. To iesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienestam, kas to ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nodod Uzņēmumu reģistram, un reģistrs pārskatu publisko.¹ Tāpēc kapitālsabiedrības gada pārskatu var aplūkot ikviens, zinot vien tās nosaukumu vai reģistrācijas numuru.

Kad jāiesniedz gada pārskats

Termiņš ir piesaistīts uzņēmuma lielumam. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums sabiedrības iedala četrās lieluma kategorijās pēc trim rādītājiem: bilances kopsummas, neto apgrozījuma un vidējā darbinieku skaita. Kuru kategoriju piemēro, nosaka šo rādītāju lielums bilances datumā.²

Termiņu ziņā četras kategorijas apvienojas divās grupās:

• mikro un maza sabiedrība — pārskats jāiesniedz piecu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām; kalendārajam pārskata gadam tas ir 31. maijs;
• vidēja un liela sabiedrība, kā arī koncerna mātes sabiedrība, kas sagatavo konsolidēto pārskatu, — septiņu mēnešu laikā, kalendārajam gadam līdz 31. jūlijam.

Papildus pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc tā apstiprināšanas; praksē noteicošais ir vēlākais no abiem termiņiem.³ Ja termiņa pēdējā diena iekrīt brīvdienā, to pārceļ uz nākamo darbdienu.

Kas ir gada pārskatā

Gada pārskatu veido divas daļas — finanšu pārskats un vadības ziņojums.⁴ Finanšu pārskats ir tā skaitliskā daļa, un pilnā apjomā tam ir piecas sastāvdaļas:

• bilance — uzņēmuma aktīvi un saistības pārskata gada beigās;
• peļņas vai zaudējumu aprēķins — ieņēmumi, izdevumi un pārskata gada rezultāts;
• naudas plūsmas pārskats — naudas ieplūde un aizplūde pārskata gadā;
• pašu kapitāla izmaiņu pārskats — īpašnieku kapitāla izmaiņas gada laikā;
• pielikums — grāmatvedības uzskaites principi un skaidrojumi par posteņiem.

Ne visiem uzņēmumiem jāsagatavo visas piecas daļas. Mikro un mazās sabiedrības var aprobežoties ar bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pielikumu; naudas plūsmas un pašu kapitāla izmaiņu pārskats tām nav obligāts. Vadības ziņojumu — aprakstošo daļu par uzņēmuma darbību un tās attīstību — drīkst nesagatavot vienīgi mikrosabiedrība; mazai sabiedrībai tas ir jāsagatavo.

Lielākiem uzņēmumiem pievienojas vēl viena prasība: zvērināta revidenta pārbaude. Vidējām un lielām sabiedrībām revīzija ir obligāta; mazai sabiedrībai tā kļūst obligāta, tikai pārsniedzot noteiktus sliekšņus vai citos likumā paredzētos gadījumos.⁵ Revidenta atzinums sniedz neatkarīgu vērtējumu par to, vai pārskats patiesi un skaidri atspoguļo uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Ko tas atklāj

Peļņas vai zaudējumu aprēķins atklāj apgrozījumu un to, vai gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem. Bilance rāda uzņēmuma aktīvu un saistību apjomu un to, vai tas spēj savas saistības segt. Vairāku gadu pārskati kopā veido finanšu vēsturi — apgrozījuma tendenci, uzkrātos zaudējumus vai peļņu, kapitāla struktūras izmaiņas.

Tieši šie rādītāji ir pamatā tālākai analīzei. Kredītlimiti, maksātnespējas prognozes, riska vērtējums un salīdzinājums ar nozares līdziniekiem balstās uz gada pārskatu datiem. Latvijas uzņēmumu datos ir 1 974 934 gada pārskatu ieraksti;⁶ tie ļauj izsekot uzņēmuma finanšu vēsturi gadu no gada un salīdzināt to ar nozares vidējiem rādītājiem.

Kad pārskata nav

Arī pārskata trūkums ir informācija. Ja uzņēmums gada pārskatu nav iesniedzis, Valsts ieņēmumu dienests piemēro administratīvo sodu. Ja pārskats joprojām netiek iesniegts, sekas kļūst nopietnākas: nodokļu administrācija var lemt par uzņēmuma darbības izbeigšanu, un pēc tam reģistrs uzņēmumu var izslēgt bez likvidācijas procesa.⁷

Analītiķim pārskatu virkne ir signāls jau pati par sevi. Uzņēmums, kas gadiem iesniedzis pārskatus un pēkšņi pārtraucis, atšķiras no tāda, kurš iesniedz regulāri. Pārtraukums pārskatu virknē, novēlota iesniegšana vai to pilnīgs iztrūkums ir iemesls darījuma partneri izvērtēt rūpīgāk. Šo pazīmi atklāj vienīgi visas pārskatu vēstures analīze, ne tikai pēdējais gads.

Biežākie jautājumi

Kāds ir gada pārskata iesniegšanas termiņš? Mikro un mazām sabiedrībām — līdz nākamā gada 31. maijam, vidējām un lielām — līdz 31. jūlijam, ja pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu.

Vai gada pārskats ir publiski pieejams? Jā. Uzņēmumu reģistrs kapitālsabiedrību pārskatus publisko, un tos var aplūkot ikviens, zinot uzņēmuma nosaukumu vai reģistrācijas numuru.

Kas notiek, ja pārskatu neiesniedz? Vispirms Valsts ieņēmumu dienests piemēro administratīvo sodu. Ja pārskats netiek iesniegts arī pēc tam, uzņēmuma darbību var izbeigt un uzņēmumu izslēgt no reģistra.

Gada pārskats ir galvenais publiskais avots par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Drošāko ainu sniedz nevis pēdējais pārskats atsevišķi, bet vairāku gadu pārskati kopā.

Piezīmes

Footnotes

1. Gada pārskatu iesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā; dienests to ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nodod Uzņēmumu reģistram, kas nodrošina dokumentu publisku pieejamību. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. un 98. pants. Avots: likumi.lv. ↩

2. Sabiedrības kategoriju nosaka pēc tā, vai bilances datumā tā nepārsniedz vismaz divus no trim rādītājiem: mikrosabiedrība — 450 000 EUR bilances kopsumma, 900 000 EUR neto apgrozījums, 10 darbinieki; maza sabiedrība — 5 milj. EUR, 10 milj. EUR, 50; vidēja sabiedrība — 25 milj. EUR, 50 milj. EUR, 250; liela sabiedrība pārsniedz vismaz divus no vidējās sabiedrības rādītājiem. Robežvērtības paaugstinātas ar 2024. gada grozījumiem un piemērojamas no 2024. pārskata gada. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. pants. Avots: likumi.lv. ↩

3. Iesniegšanas termiņi: mikro un maza sabiedrība — ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām; vidēja, liela sabiedrība un konsolidēto pārskatu sagatavojoša koncerna mātes sabiedrība — ne vēlāk kā septiņus mēnešus; visos gadījumos ne vēlāk kā mēnesi pēc pārskata apstiprināšanas. Kalendārajam pārskata gadam tas atbilst attiecīgi 31. maijam un 31. jūlijam. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Avoti: likumi.lv, vid.gov.lv. ↩

4. Gada pārskatu veido finanšu pārskats un vadības ziņojums (94. pants). Pilnu finanšu pārskatu veido bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats un pielikums (9. pants); mikro un mazās sabiedrības var sagatavot vismaz bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu un pielikumu. Vadības ziņojumu drīkst nesagatavot vienīgi mikrosabiedrība (56. pants). Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Avots: likumi.lv. ↩

5. Zvērināta revidenta revīzija ir obligāta vidējām un lielām sabiedrībām, regulētā tirgus emitentiem un konsolidētajam gada pārskatam. Mazai sabiedrībai tā ir obligāta, ja tā divus gadus pēc kārtas pārsniedz vismaz divus no rādītājiem — 1 milj. EUR bilances kopsumma, 2 milj. EUR neto apgrozījums, 50 darbinieki — vai citos likumā noteiktos gadījumos; zem šī sliekšņa var būt nepieciešama ierobežotā pārbaude. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. un 92. pants. Avots: likumi.lv. ↩

6. Latvijas uzņēmumu datos fiksēti 1 974 934 gada pārskatu ieraksti; izvilkums 2026-07-03. ↩

7. Par gada pārskata neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienests piemēro administratīvo sodu (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 100. pants). Ja sabiedrība mēneša laikā pēc soda piemērošanas pārskatu joprojām nav iesniegusi un kopš pārkāpuma pagājuši vismaz seši mēneši, nodokļu administrācija var lemt par darbības izbeigšanu, un sabiedrību var izslēgt no komercreģistra bez likvidācijas procesa (Komerclikuma 314.¹ un 317. pants). Avots: likumi.lv. Šis raksts skaidro publisko reģistru un tiesisko regulējumu; tas nav juridiska konsultācija. ↩