Sešos gados ES nauda Latvijai mainīja krāsu: aizsardzības daļa pieauga no nulles līdz aptuveni vienai ceturtdaļai. Uzņēmumu iekšienē lielākā daļa naudas paliek piegādes ķēdē — bet noplūde ir koncentrēta vienā vietā.
2026. gada janvārī Eiropas Komisija apstiprināja Latvijas SAFE pieteikumu €3 497 milj. apmērā. Pirmā daļa — €524 milj. — nonāks valsts kasē šogad. Tā ir aptuveni tikpat, cik Latvija no Kohēzijas fonda 2014.–2020. periodā saņēma vienā vidējā gadā.
Tas ir aizdevums, nevis dotācija. Nauda nonāks valsts kasē; uzņēmumus tā sasniegs tikai tad, kad Aizsardzības ministrija to izlietos iepirkumos. SAFE ir jaunākais slānis trīsslāņu plūsmā. Pārējie divi — nacionālais aizsardzības budžets, kas sešos gados pieaudzis no €758 milj. (2,2% no IKP) līdz €2 158 milj. (4,7%), un tiešās ES dotācijas, EDF un ASAP, kas pievieno nelielas, bet stabili kāpjošas summas.
Aizsardzības līnijas daļa kopējā ES plūsmā uz Latviju mainās nevienmērīgi:
| Gads | ES kopplūsma | Aizsardzības daļa |
|---|---|---|
| 2020 | ~€1,1 mljrd. | ~0% |
| 2022 | ~€1,3 mljrd. | ~0,4% |
| 2024 | ~€1,0 mljrd. | ~8% |
| 2026 (plāns) | €2,5–3,0 mljrd. | ~25–35% |
2026. gada lēciens nāk gandrīz pilnībā no SAFE. Bez tā Latvijas aizsardzības līnija ES plūsmā paliktu ap 5–10% — vairāk nekā 2024., bet ne kvalitatīvi citā šķirā.
Trešo slāni veido vairāki mazāki kanāli: CEF Militārās mobilitātes logs caur Rail Baltica un lidostas projektiem, ANM 2025. gada februāra pārstrukturēšana ar gandrīz ceturtdaļu aploksnes uz aizsardzības līnijām, un EDF tiešās dotācijas rūpniecībai. Atsevišķi neliels apjoms; kopā vairāk nekā desmit kanālu, kuru 2020. gadā nebija.
Trīsdesmit gadus Latvija no ES bija konverģences saņēmēja: nauda nāca, lai mazinātu atpalicību ienākumu līmenī. EDF dibināts 2017. gadā, bet Latvijas bilancē ienāk tikai pēc 2022. Pēdējie 36 mēneši ir pirmais periods, kurā ES programmas — formāli vai pārstrukturēti — sāk apzīmēt aizsardzību par savu mērķi.
Uzņēmumu iekšienē
Pirmais skats ārpus valsts kases nāk no pašiem uzņēmumiem. Izlūks datos par 33 Latvijā reģistrētiem aizsardzības industrijas uzņēmumiem, kuru gada pārskati ir reģistrā pieejami, no katra ieņēmumu eiro 2024.–2025. gadā vidēji 78 centi aizgāja preču pašizmaksā: piegādēm, materiāliem, ražošanas algām. Atlikušais sadalās starp pārvaldes izdevumiem un peļņu — bet īpašumtiesību griezumā proporcijas atšķiras.
Latvijas īpašnieku rokās esošajos uzņēmumos lielākie ir UPB (€219,4 milj. grupas līmeņa ieņēmumi 2024., daļa no kuriem ir aizsardzības infrastruktūras darbi Aizsardzības ministrijas pasūtījumiem), HansaMatrix (€36,1 milj.), Valpro (€29,8 milj.) un Belss (€18,4 milj.) ar tā meitas uzņēmumu Eraser (€6,0 milj., 2025.). Ārvalstu īpašnieku — Edge Autonomy (€68,3 milj.) un EMJ Metāls (€26,2 milj., Patria 6×6 korpusu apakšuzņēmējs).
Visā izlasē no €56,6 milj. tīrās peļņas dividendēs izmaksāti €7,25 milj. Pārējie €49,3 milj. palika uzņēmumos kā ieguldījums iekārtās, kā apgrozāmie līdzekļi, kā jaunu darbinieku algas.
Šī mazā noplūde nav vienmērīga. No €7,25 milj. dividendēm €6,72 milj. — 93% — izgāja no viena uzņēmuma: SIA Edge Autonomy Riga (reģistrā tagad Redwire Defense Tech Riga SIA) uz mātesuzņēmumu ASV. Tas ir 70% no šīs SIA 2024. gada tīrās peļņas. Otrā lielākā līnija — €500 tūkst. no AS Valpro uz tās Latvijas turētājsabiedrībām. Pārējie 31 uzņēmums dividendēs izmaksāja kopā €30 tūkst. vai neko.
Tas ir nesens attēls. Pēdējos astoņpadsmit mēnešos četras Latvijā reģistrētas aizsardzības firmas mainījušas īpašnieku uz ārvalstu kompāniju: Edge Autonomy (ASV, 2025-06), Lightspace Technologies (Somija, 2024-12), Ammunity (Zviedrija, 2025-11), Atlas Aerospace (Izraēla, 2026-02). Kopā tās 2024.–2025. gada pārskatos uzrādīja €79,6 milj. ieņēmumu. Edge Autonomy ir vienīgais, kas pēc iegādes sasniedzis stabilu dividenžu izmaksu režīmu; pārējie trīs vēl ir konsolidācijas posmā.
Divi skaitļi pelna sekošanu.
Pirmais ir neliels, bet kāpjošs: trīs nesenās iegādes — Lightspace, Ammunity, Atlas Aerospace — vēl ir konsolidācijas posmā. Pēc diviem līdz trīs gadiem to peļņas izmaksu modelis, visticamāk, līdzināsies Edge Autonomy modelim. Tad arī šo uzņēmumu peļņa sāks aizplūst uz mātesuzņēmumiem ārpus Latvijas — pievienojot vēl miljonus pie šodienas €6,72 milj.
Otrais ir liels un guļošs: LMT. 2025. gadā uzņēmums uzrādīja €333,8 milj. ieņēmumu un €33,4 milj. tīro peļņu; dividendēs — nulle. 49% LMT akciju pieder Zviedrijas Telia grupai. Ja kādā gadā Telia pirmoreiz pieprasīs savu daļu no LMT uzkrātās peļņas, viena lēmuma izejas plūsma no Latvijas pārsniegs visu līdz šim novēroto par lieluma kārtu.
Krāsa ir uzlikta Briselē. Naudas otrais gals izšķiras Latvijā un Stokholmā.